Katrs no mums var nomirt jebkurā brīdī, taču ir svarīgi parūpēties, lai palicējiem nav jārisina mūsu finansiālās problēmas. Kredīta atmaksa nāves gadījumā ir jāveic mantiniekiem, taču no tā ir iespējāms izvairīties. Kā to izdarīt par to arī raksta turpinājumā.
Kam jāveic kredīta atmaksa nāves gadījumā Latvijā?
Saskaņā ar LR likumdošanu aizdevējam ir tiesības kredītņēmēja nāves gadījumā pieprasīt kredīta atmaksu no tā mantiniekiem. Uzzinot par aizņēmēja nāves faktu kredītiestāde vai privātpersona, kas izsniegusi kredītu šādā scenārjā iesniedz pretenziju notāram, kurā sniedz informāciju par mirušā neizpildītajām kredītsaistībām. Praksē gan samērā bieži ir situācijas, kad kredītņēmējam formāli nekas nepieder. Nekustamais īpašums vai auto ir reģistrēts uz laulātā drauga vārda vai bērniem, uzkrājumi arī nekādi nav veidoti un vienīgais, kas formāli pieder ir drēbes. Šādos apstākļos tuviniekiem ir labs pamats neatzīt sevi par mantiniekiem un līdz ar to nepārņemt mirušā kredītņēmēja parādsaistības.
Konstatējot faktu, ka mirušajam nav mantinieki un līdz ar to arī nav no kā piedzīt aizdevumu, kreditors paliek ar garu degunu, bet aizgājēja tuvinieki ir pasargāti no kredīta saistībām. Protams, ir arī citi veidi, kā risināt kredīta atmaksas grūtības, taču šādās situācijās par to nav jādomā, bet gan ir vienkārši jāatbrīvojas no svešām parādsaistībām.
Ko darīt, ja kreditors pieprasa kredīta atmaksu, neskatoties uz to, ka neatzīstat sevi par mantinieku?
Kredītiestādes un kreditori kopumā ir samērā slīpēti un var izmantot cilvēku neinformētību, lai uzstādītu nepamatotas prasības, iebiedētu, kā rezultātā daudzi sāk maksāt aizgājēja parādsaistības bez jebkāda pamata. Papildus tam, arī situācijās, kad it kā ir pārliecība par savām tiesībām, parādu piedzinēju vai kredītiestāžu darbinieku spiediens var likt sākt šaubīties par savām tiesībām. Šādās situācijās vislabākais risinājums ir dokumentēt visu saraksti un konsultēties ar kādu pieredzējušu juristu, lai sagatavotu precīzu atbildi, kas reizi par visām reizēm izbeigtu šādas prasības. Kreditori zina, ka viņu prasības nav pamatotas, taču reizēm nepārstāj blefot līdz pat brīdim, kamēr nesaprot, ka pretējā puse nav ar pliku roku ņemama.
Ja jums nav līdzekļi kvalificēta jurista atalgošanai, sazinieties ar Juridiskās palīdzības aģentūru. Tā ir valsts iestāde, kas palīdz cilvēkiem, kuriem ir piešķirts maznodrošinātā vai trūcīgā statuss. Paralēli iestāde sniedz atbalstu arī cilvēkiem, kuri ir nonākuši tādā situācijā, kas neļauj nodrošināt savu tiesību aizsardzību, kā arī cilvēkiem, kas atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Praksē tas nozīmē, ka bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju. Vairāk par šo iespēju variet uzzināt iestādes mājas lapā – http://www.jpa.gov.lv.
Kādos gadījumos kreditoru prasības var tikt atzītas par pamatotām?
LR tiesu sistēma paredz iespējas kreditoriem piedzīt parādus no aizgājēja tuviniekiem gadījumos, kad mirušā darbībās ir saskatāmas krāpnieciskas darbības. Gadījumā, ja neilgi pirms nāves pēkšņi ir pārrakstīti visi īpašumi, uzkrājumi un citas materiālās vērtības uz tuvinieku vārda, teorētiski var pastāvēt iespēja, ka banka vai kāds cits aizdevējs lūdz pārskatīt veiktās darbības un atzīt kreditora tiesības veikt parāda piedziņu pret šo īpašumu pārņēmēju. Ja jūs esat nonākuši šādā situācijā, tad, visticamāk, lieta varētu nonākt līdz tiesai, tādēļ jums būs vajadzīga juridiska palīdzība. Juridiskās palīdzības aģentūra varētu būt labs sākumpunkts, taču ar to nevajadzētu aprobežoties.
Kopumā, situācijas, kurās jāveic kredīta atmaksa nāves gadījumā ir dažādas, tādēļ viennozīmīgu atbildi dot nav iespējams. Cerams, ka rakstā sniegtā informācija jums palīdzēja atrsināt radušās neskaidrības.
