Naudas viltošana ir tikpat sena kā pati nauda. Vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kas vēlas ātri kļūt
bagāti, izmantojot visdažādākos līdzekļus. Nešaubīgi var apgalvot, ka naudas viltošana daudziem šķiet vienkāršākais veids, kā tikt pie bagātības, taču šī darbība ir krimināli sodāma.
Naudas viltošana Latvijā
Līdzīgi kā vairumā pasaules valstu arī Latvijas banknotes tie ražotas no speciāla papīra un ir aizsargātas ar speciālām pretviltošanas pazīmēm, kas padara to ļoti grūti viltojamu. 2011. gadā Latvijā tika atklātas 32`154 viltotas naudas zīmes, bet laika posmā no 1994. – 2011. gadam 130`262 naudas zīmes. Tradicionāli visvairāk tiek atklāti 1 Ls monētu viltojumi (25`982) un 2 Ls monētu viltojumi, attiecīgi 22`582 un 2`277 viltotas monētas 2011. gadā. Salīdzinoši gadā tiek viltotas aptuveni 130 20 Ls banknotes un 1 – 5 500 Ls banknotes.
Naudas viltošanai ir pārnacionāls raksturs un, bieži vien, viltotās banknotes tiek saražotas vienā, bet realizētas citā valstī. Ņemot vērā Latvijas ierobežoto tirgu un banknošu aizsardzības līdzekļus, Latvijas lati tiek viltoti samērā reti, taču biežāk nekā Lietuvas liti. Monētu viltošana ir vienkāršāka un to paveikt mēģina daudzi amatieri, ko apliecina arī iepriekš minētā statistika. Tomēr kopumā viltotās naudas kvalitāte ir zema un absolūti lielākajā daļā gadījumu tā ir atklājama ar neapbruņoto aci. Banknotes visbiežāk tiek viltotas, izmantojot krāsu printeri un skaneri un “iesmērējot” naudu tirgū vai mazāka izmēra veikalos. (Ja vēlies uzzināt par Latvijā apgrozībā esošās naudas pretviltošanas pazīmēm, aplūko Latvijas Bankas sniegto informāciju.)
Sodi par naudas viltošanu
Saskaņā ar Krimināllikum 192. pantu viltotas naudas un valsts vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana tiek vērtēta kā viens no bīstamākajiem noziegumiem, jo var nopietni kaitēt valsts tautsaimniecībai un var draudēt uz brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 10 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Par atkārtotu nodarījumu tiek piemērots sods no 5 līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju. Soda bardzība apliecina pārkāpuma smagumu un vienlaikus kalpo kā preventīvs līdzeklis, lai atturētu no naudas viltošanas mēģinājuma. Praksē tiek atklāti vidēji 5% reģistrēto naudas viltošanas gadījumu.
Krimināllikuma 192. pants paredz arī sodu par naudas viltojumu izplatīšanu, t.i. tālāk nodošanu citiem. Konkrēts soda mērs būs atkarīgs no pārkāpuma smaguma.
Ko darīt, ja gadās saņemt viltotu naudu?
Viltotu naudu nav iespējams apmainīt pret īstu nevienā bankā vai valsts iestādē, tādēļ vienīgais ieteikums kā sevi pasargāt ir būt uzmanīgam. Saņemot viltotu naudu ir divs iespējas – (1) atdot to atpakaļ un ļaut krāpniekam doties mānīt citus cilvēkus, (2) neatdot viltojumu atpakaļ, bet neapdraudot sevi un citus aizturēt viltotāju un/vai ziņot par to policijai (minimālā programma – vismaz atcerēties krāpnieka izskatu un pierakstīt auto numuru). Iegūtā neīstā nauda ir jānodod valsts policijai, bet nekāda kompensācija par to netiks izsniegta. Ja ir vēlme pārbaudīt, vai nauda ir īsta, dodieties uz Latvijas Bankas Kases un nauds apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju nodaļu (Bezdelīgu 3, Rīga).
Vēl viena alternatīva ir saglabāt viltoto naudu sev kolekcijā, taču jāņem vērā, ka, mēģinot to dāvināt vai pārdot kopā ar visu kolekciju, var iegūt sodu saskaņā ar iepriekš minēto 192. pantu.
Kopsavilkums – naudas viltošana ir bīstama, krimināla sodāma nodarbe par, ko var nākties sēdēt cietumā pat 15 gadus. Latvijā visvairāk tiek viltotas monētas, taču viltojumu kvalitāte ir zema. Atklāti tiek aptuveni 5% reģistrēto krāpniecības gadījumu. Iegūstot viltotu naudu, katrs var vainot pats sevi, jo neviens to nemaina un radušos zaudējumus nekompensē .
