Saskaņā ar Swedbank izdoto 2012. gada oktobra Baltijas jūras reģiona apskatu 2011. gadā Igaunijā vidējā bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) bija par aptuveni 350 eiro lielāka nekā Latvijā un Lietuvā.

Runājot par Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi, Igaunija bieži tiek minēta kā visveiksmīgākā un ne bez pamata. 2011. gadā vidējā alga Igaunijā bija 1177  eiro, Latvijā 815 eiro, bet Lietuvā 819 eiro. Tas nozīmē, ka katrs Igaunijas iedzīvotājs, atrēķinot nodokļus, saņem vidēji par 200 līdz 300 eiro vairāk nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Šajos apstākļos nav nekāds brīnums, ka ātro kredītu tirgus 2011. gadā Latvijā pieauga vairāk kā četras reizes un sasniedza 31,5 miljonus latu. Latvijā radītais atraiskredits.com aizdevumu salīdzinātājs šajos apstākļos ļāva ietaupīt līdzekļus vairākiem simtiem Latvijas iedzīvotāju, kuru alga bija nepietiekama, lai nosegtu ikdienas vajadzības vai veiktu lielāku pirkumu.

Aplūkojot vidējās algas lielumu reģionālā līmenī, redzams, ka par mums vairāk saņem arī poļi (922 eiro), Ungārija (1019 eiro), Čehija (1326 eiro) un Slovēnija (2063 eiro). Tomēr nevajadzētu ļauties panikai un pesimismam. Ja salīdzinam sevi ar bijušajām PSRS republikām, tad varam būt pat lepni par sevi. Piemēram, Ukrainā vidējā bruto alga ir tikai 237 eiro, Bulgārijā, 472 eiro, Krievijā 576 eiro, bet Rumānijā 647 eiro.

Visu bijušo PSRS valstu vidū Igaunijas iedzīvotāji saņem visvairāk, bet Austrumeiropas blokā to apsteidz tikai bijušās Višegradas valstu grupas dalībnieces – Čehija un Slovēnija.

Salīdzinot ar attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, austrumeiropieši joprojām saņem krietni mazāk. Attiecīgi Latvijas iedzīvotāju ienākumi veido 28,6%, bet Igaunijas 41,3% no ES27 vidējā rādītāja, savukārt slovēņi saņem 72,5% no ES27 vidējiem ienākumiem. Praksē tas nozīmē, ka Rietumeiropieši par to pašu darbu saņemt 5 – 8 reizes vairāk nekā Latvijas kolēģi.

Darba algas nākotnes prognozes

Tā kā eirozonas krīze Rietumeiropā joprojām plosās pilnā spēkā Swedbank prognozes liecina, ka Baltijas jūras reģiona ekonomiskā izaugsme piebremzēsies un turpmākajos gados augs vidēji par 2% – 3% gadā. Ņemot vērā, ka inflācija pieaugs aptuveni tādā pašā tempā vai pat ātrāk iedzīvotāju reālā pirktspēja nepalielināsies vai pat pasliktināsies. Papildus jāņem vērā, ka laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam Latvijas IKP samazinājās par vairāk kā 20%, līdz ar to, lai atgūtu 2007. gada rādītājus būs nepieciešami vismaz 10 gadi. Šajā prognozē gan netiek ņemta vērā negatīva ietekme, ko rada no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju trūkums Latvijas ekonomikā. Attiecīgi, ja vēlaties dzīvot kā Rietumeiropā un saņemt Rietumeiropas līmeņa algu, tad atliek divas alternatīvas – (1) paaugstināt kompetenci, nodibināt savu uzņēmumu un ievērojami kāpināt ienākumus vai (2) doties uz ārzemēm, kur par to pašu darbu saņemsiet n-tās reizes lielāku atalgojumu. Tomēr nevajadzētu domāt, ka ārzemes ir medusmaize. Apstākļos, kad Spānijā bezdarbs pārsniedzd 25% un Grieķija daudz neatpaliek aizvien vairāk augsti kvalificēti darbinieki no Dienvideiropas valstīm dodas strādāt uz Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm.

Paralēli jāņem vērā, ka darba alga nebūt nav pirmais un galvenais rādītājs, kas nosaka dzīves kvalitāti. Draugi, radi, pārtika, valoda, daba, atpūtas iespējas un vēl daudzi citi faktori, bieži vien, ir krietni vien nozīmīgāki. Neskatoties uz to, ka darbs ārzemēs ir labāk apmaksāts, ārvalstīs jebkurš cilvēks un arī viņa bērni būs svešnieki. Pilnīga iekļaušanās vietējā sabiedrībā ir iespējama vienīgi trešajai paaudzei. Mājas ir tur, kur Tu esi piedzimis un audzis. Brīvība nav lietās, ko darām, bet mūsu attieksmē pret tām.